Mans vectēvs Jāzeps Petrušenko, dzimis 1888. gada 18. martā, cēlies no Zaporožjes kazakiem. Pirmā pasaules kara laikā dienējis par matrozi uz leģendārā kreisera “Aurora”. Bijis 1917. gada vētraino Petrogradas notikumu dalībnieks. Interesanti, bet fakts – māte stāstīja, ka vectēvs tajā periodā saticis Ļeņinu...

Vēlāk pilsoņu karš. Pēc norakstīšanas krastā smaga ievainojuma dēļ, vectēvs apmeties uz dzīvi Latvijas republikas Latgales novadā, Varakļānu pilsētā. Šeit viņš ar Teklu Ostrovsku izveidoja ģimeni, pārdzīvoja baisos fašistiskās okupācijas laikus, izaudzināja bērnus un līdz pat sava mūža galam bija pirmais kalējs pilsētā un tās rajonā.

Vectēvs vienmēr uzturēja savu māju un smēdi, apgādāja ģimeni un mācīja amatu jaunajiem mācekļiem grūtajā pēckara periodā. Viņu cienīja un uzskatīja par meistaru ar zelta rokām. Viņš paveicis daudz, un pat šodien – gandrīz simts gadus vēlāk – vairāki viņa darbi joprojām kalpo un ir apskatāmi tajā pusē. Apkalta tikusi gan Ģimnāzija, gan vietējā katoļu baznīca, nemaz nerunājot par zirgiem, ratiem un citiem piederumiem vietējo iedzīvotāju vajadzībām.